Anonīms stāsts: “Piedzīvoju orgasmu, tikai domājot par savu bijušo”

Sveiki,

Es nekad nedomāju, ka kādreiz nonākšu šādā situācijā, bet domāju, ka visam ir savs pirmais laiks. Long story short - izrādās, ka es joprojām neesmu aizmirsis savu bijušo, lai cik ļoti es sevi centos apmānīt. Un stāsts ir... Tas ir gandrīz kā tajā “Sex/Life” seriālā, tikai diemžēl man vēl nav ideāla vīra un bērnu. Ar vienu puisi draudzējos gandrīz četrus gadus, mēs kopā daudz ko pārdzīvojām, mums bija neizsakāmi stipra saikne, bet, ja viss būtu bijis tik ideāli, es droši vien šeit tagad neko nerakstītu.

Toksiskas attiecības, kas beidzās ar šķiršanos

Līdz ar dziļām sarunām, labu seksu un spontāniem piedzīvojumiem nāca arī pastāvīgas manipulācijas un nenormāla greizsirdība, pat nepārspīlējot. Šķiet, es draudzējos ar sociopātu, nekad nezinot, kādā noskaņojumā viņš būs, kad no rīta celsies. Pēdējā mūsu draudzības gada laikā visas draudzenes man teica, lai pēc iespējas ātrāk izšķiros no viņa.

Galu galā tā arī notika. Mēs šķīrāmies ne tuvu ne draudzīgi - mūsu pēdējā tikšanās reizē bijām pamatīgi sastrīdējušies, un mēs viens otram teicām briesmīgas lietas, bet es jutu, ka rīkojos pareizi. To laiku atceros kā pilnīgu atvieglojumu. Es brīnišķīgi atguvos, mani draugi pat teica, ka es atkal esmu es pati.

Tas bija ļoti viegli, jo viss, ko es jutu pret šo cilvēku, bija tikai dusmas. Tās bija tik spēcīgas, ka šķita, ka tās dod man kaut kādu pārdabisku spēku izdzīt viņu no savas dzīves, darīt jaunas lietas un mainīt sevi. Es gribētu beigt šo stāstu šādi, bet oh well.

Es nespēju iedomāties neko citu

Apmēram gadu pēc mūsu šķiršanās es pēkšņi sastapu viņu pilsētā. Nezinu, kas ar mani notika, bet tikai tad es sapratu, ko patiesībā nozīmē izteiciens “zeme atveries”. Es sāku svīst aukstos sviedros, sirds sāka pukstēt straujāk un rokas trīcēt. Mēs apmainījāmies ar dažiem vārdiem, kā, piemēram, “Sveiki, kā tev iet?” un viss, mēs devāmies katrs savu ceļu, bet, lai no tā atgūtos, man vajadzēja varbūt kādu pusi dienas. Es sapratu, ka spēcīgās dusmas, ko tik ilgi biju izjutusi pret viņu, bija kaut kur izgaisušas. It kā pamodusies no ļoti ilgas migas, es sāku atcerēties arī citas lietas, ne tikai to slikto.

Un tā tas sākās... Droši vien man vajadzētu pieminēt, ka tajā laikā man nebija pastāvīga partnera, un es nebiju īsti apmierināta ar savu seksuālo dzīvi ar nejaušiem zēniem bez emocionālas saiknes. Es pat nebiju pamanījusi, ka mans bijušais aizvien biežāk un biežāk parādās manās fantāzijās.

Kad vakarā pēc šīs īsās tikšanās pilsētā atgriezos mājās, es masturbēju, un man prātā ienāca viņa brūnās acis. Velns parāvis. Nebrīnos, kāpēc biju tajās iekritusi visus šos četrus gadus. Šķiet, ka es pat varēju sajust viņa smaržu kā kādreiz.

Sākumā es mēģināju viņa seju galvā aizstāt ar kaut ko citu, bet tas man ne pārāk labi izdevās. Tad es padevos, jo man tas bija pārāk jautri. Nevaru pateikt, cik reižu es iztēlojos, ka mēs būtu iemīlējušies. Lielākā problēma bija tā, ka tas ir vienīgais veids, kā es varu piedzīvot orgasmu.

Es esmu briesmīgi dusmīga uz sevi, jo zinu, ka nekad nevarētu un nekad negribētu atgriezties attiecībās ar viņu, bet lieliskais sekss un mūsu ķīmija, šķiet, uz visiem laikiem bija iespiedusies manā atmiņā.

“Es turpinu iztēloties viņa stingrās rokas un sviedru smaržu, es masturbēju un atceros visas vietas, kur mēs mīlējāmies, un tas noteikti neaprobežojas tikai ar guļamistabu. Visus šos četrus gadus, pat tad, kad bijām ļoti dusmīgi, mums nebija nekādu problēmu gultā. Starp citu, sekss naktskluba tualetē vai viņa rokas man zem svārkiem, kamēr mēs skatījāmies filmu kinoteātrī, bija regulāra parādība.”

Varbūt varam satikties?

Visas šīs fantāzijas turpinās jau apmēram pusgadu, un es nezinu, ko darīt. Man šķiet, ka esmu iestrēgusi kādā apburtā lokā. Es neuzsāku jaunas attiecības, turpinu fantazēt par vecajām, bet zinu, ka arī nevēlos tajās atgriezties. Reizēm es vienkārši vēlos viņam uzrakstīt un tikties ar viņu uz vienu nakti. Es pat nešaubos, ka viņš piekristu, bet zinu, ka tā būtu pilnīgas muļķības - es vēl neesmu aizmirsusi, kāpēc mēs izšķīrāmies.

Vakar es jau paņēmu telefonu un domāju par rakstīšanu, bet pēdējā brīdī atturējos. Godīgi sakot, es nezinu, cik ilgi to vēl darīšu. Skumjākais ir tas, ka es pat nevaru to izstāstīt saviem draugiem, viņi mani uzreiz nosauktu par idioti un teiktu lai es pat nedomāju par to. Droši vien tāpēc es nevienam neko nesaku, jo zinu, cik muļķīgi tas viss izklausās. Es nezinu, ko darīt, tāpēc rakstu šeit un gaidu kādu apgaismību. Man izmisīgi nepieciešams racionāls skats no malas uz visu šo jucekli.

Tikšanās tikai pasliktinās situāciju

Amerikāņu seksoloģe un terapeite Dauna Maikla (Dawn Michael) izdevuma “Bustle” rakstā “Do You Fantasize About Your Ex in Bed?” (Vai jūs fantazējat par savu bijušo gultā?) ir minēti vairāki iemesli, kāpēc bijušais draugs vai draudzene seksuālajās fantāzijās arvien atgriežas. Pirmkārt, sekss, iespējams, bija ļoti labs, un seksuālā saikne starp jums joprojām ir spēcīga. “Kad jums ir seksuālas attiecības ar citu cilvēku, jūsu ķermenis vienmēr atcerēsies, kā tajā laikā jutāties. Tā var būt lieliska lieta priekš iejūtības, un tajā nav nekā slikta”, saka Dauna Maikla.

Viņa saka, ka labu seksu ir grūti aizmirst, un tas nebūt nenozīmē, ka jūs joprojām neesat pilnībā samierinājušies ar attiecību beigām vai ka ilgojaties pēc tām. Pēc seksoloģes domām, jums vajadzētu satraukties, ja fantāzijas par savu bijušo ir vienīgais, kas jūs uzbudina, un tā lieta kļūst nekontrolējama. Šādā gadījumā viņa iesaka aizstāt fantāzijas ar kaut ko citu. Lai arī kā gribētos, nevajadzētu tikties ar savu bijušo - tas tikai pasliktinās situāciju. Bloķējiet viņu sociālajos tīklos, dzēsiet numuru un pavadiet vairāk laika ar sevi - jaunu draugu un attiecību dibināšana paātrinās aizmirstības procesu.