LV
RU
Seksuālo pakalpojumu nozare (angļ. sex work industry) parasti tiek asociēta ar striptīzu, prostitūciju un pēdējos gados ļoti populāras ir kļuvušas tiešsaistes aktivitātes, piemēram, satura veidošana platformā “Only Fans”. Tomēr pasaule ir plaša, un cilvēku vēlmes un fetiši var aizvest līdz visattālākajām apziņas un fantāziju robežām.
Nesen kāds draugs man pastāstīja par “interneta noteikumiem”, kurus kā joku radījuši tiešsaistes kopienas pārstāvji, un viens no tiem [Rule 34] skan apmēram šādi: “Ja kaut kas eksistē, tad par to jau ir uzņemts pornogrāfisks materiāls.” Kad sāku lasīt par Japānas seksa industrijas pārstāvjiem, man ienāca prātā, ka līdzīgu noteikumu varētu attiecināt arī uz šo valsti - “ja tev ir seksuālas fantāzijas, droši vien vari tās realizēt kādā no Japānas pieaugušo klubiem”.
Daži seksa industrijas aspekti noteikti var šķist dīvaini un nesaprotami. Jo tālāk mēs raugāmies prom no kultūras, kurā esam uzauguši, jo neparastāk tas viss mums šķiet. Ņemsim, piemēram, intīmo pakalpojumu nozari šajā valstī.
Dīvaina prostitūcijas definīcija
Mūsdienu Japānā seksuālo pakalpojumu sniegšana tika kriminalizēta 1956. gadā, kad ar likumu par prostitūcijas novēršanu tika aizliegts nodarboties ar seksu par naudas atlīdzību. Tomēr aizliegumam bija daudz nepilnību - juridiski par nelikumīgu kļuva tikai vaginālais dzimumakts ar svešinieku apmaiņā pret naudu. Šīs nepilnības tika izmantotas, un valstī ir parādījušies daudzi pakalpojumi, kas Rietumu acīm un ausīm šķiet dīvaini, bet, ja vien tie nav saistīti ar penetrāciju, tie netiek uzskatīti par prostitūciju.
Protams, neviens nesteidzas tos nosaukt tieši. Tāpat kā pārējā pasaulē, arī japāņi, runājot par seksualitāti un seksu, labprāt lieto eifēmismus - vārdus vai vārdu savienojumus, kas tiek lietoti nepieklājīgu vai “sliktu” vārdu vietā ētisku, morālu vai nezin kādu citu iemeslu dēļ.
Interesanti, ka to vietu nosaukumi, kas piedāvā dažādus pakalpojumus, lielākoties ir saistīti ar labsajūtu. Piemēram, rozā saloni (angļ. pink salons), modes veselības klubi (angļ. fashion health clubs), ziepju lauki (angļ. soaplands) u.c. Acīmredzami šīs iestādes veselību neatņem.
Rozā saloni
Šie saloni ir vislabāk pazīstami ar orālā seksa pakalpojumiem. Tie piedāvā ēdienus un dzērienus, bez dušām un privātām telpām, un tādējādi nekādā veidā nepārkāpj Japānas likumus. Telpas parasti izskatās kā bāri, ar starpsienu, kas atdala klientus vienu no otra, tāpēc privātums vai ilgstoša saskarsme ar tur strādājošajām sievietēm nav sagaidāma. Gluži pretēji, kā liecina informācija internetā, bieži vien var dzirdēt visu, kas notiek aiz šīm starpsienām.
Lai gan šādas vietas ir diezgan populāras japāņu vīriešu vidū, ārzemnieki tajās nevar tik viegli iekļūt. Īpaši, ja viņi nerunā japāņu valodā. Pirmkārt, japāņiem ārvalstu tūristi asociējas ar lielāku seksuāli transmisīvo slimību risku. Otrkārt, pastāv bažas, ka ne visi no viņiem zina (vai izliekas nezinoši), kā Japānā darbojas šādu pakalpojumu sistēma (bez penetrācijas utt.).
Nespēja nodrošināt nevainojamu komunikāciju palielina arī pārpratumu un juridisku pārkāpumu risku. Protams, tirgus mūsdienās ir nedaudz mainījies, un ir vietas, kur tūristiem durvis ir vaļā.
Vannošanās nami
Nosaukums “soapland” ir diezgan grūti tulkojams latviešu valodā (tas ir divu angļu valodas vārdu “ziepes” un “zeme” savienojums), taču šādi pakalpojumi Japānā tika ieviesti ar Prostitūcijas aizlieguma likumu pagājušā gadsimta 60. gados, un to veidotāji staigā pa ļoti plānu juridisku ledu. Sākotnēji šīs vietas bija pazīstamas kā “turku pirtis”, bet kopš tā laika tās ieguvušas nosaukumu “soapland”.
Lai gan sekss ar svešinieku par samaksu Japānā ir aizliegts un ir publisks noslēpums, ka šādi pakalpojumi ir pieejami “ziepjulendā”, to īpašnieki savas darbības likumību attaisno, apgalvojot, ka runa ir tikai par vannošanos.
Klienti maksā par piekļuvi saloniem un vannām, un par papildu pakalpojumiem ir jāmaksā atsevišķi. Naudu par parastajiem pakalpojumiem saņem salonu īpašnieki, bet pārējo peļņu saņem personāls. Lai gan “ziepju” galvenā klientūra ir vīrieši, ir arī dažas vietas paredzētas tieši sievietēm.
To, kas notiek privātajās istabās, nosaka klienti un “soap girls” (latv. ziepju meitenes). Apmeklējums parasti sākas ar peldes seansu, kurā klients peldas kopā ar vienu vai divām meitenēm. Viņas izmanto lubrikantus, putas un masē klientu ar saviem ķermeņiem bez penetrācijas. Tomēr nav noslēpums, ka “ziepjulenda” apmeklējumi nereti beidzas ar seksuālu aktu par papildu samaksu.
Lomu spēles par naudu
“Image clubs” (imidža klubi) ir vēl viena populāra vieta Japānā, kas radās pagājušā gadsimta 70. gadu beigās un ko nav viegli pārtulkot latviešu valodā. Šie klubi tiek uzskatīti par vienu no dārgākajām pieaugušo izklaides vietām valstī, kur klienti par pakalpojumiem maksā no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem dolāru.
Klubu koncepcija ir patiešām dīvaina - tajos parasti ir vairākas telpas ar dažādām tēmām, kurās var simulēt noteiktas situācijas ar tur strādājošajām sievietēm. Klients, samaksājot attiecīgo summu, var izvēlēties, kurā istabā viņš vai viņa vēlas doties un kādu fantāziju īstenot. Telpas ir ne tikai īpaši aprīkotas, bet arī visas darbinieces ir tērptas atbilstošos seksīgos tērpos.
Piedāvātās situācijas un tēmas mani īsti neuzrunāja, īpaši viena - domāju, ka japāņi lieliski izdzīvotu arī bez iespējas īstenot fantāziju par sievietes aptaustīšanu pārpildītā metro, jo pārāk bieži mēs dzirdam patiesus stāstus par uzmākšanos sabiedriskajā transportā. Klubu telpu tematika ir ļoti daudzveidīga, taču diezgan paredzama un banāla - ārsta kabinets, klase, policijas iecirknis, birojs, vilciena vagons, restorāns utt. Esmu lasījusi, ka dažkārt klientiem ir iespēja izlikties par zīdaiņiem, un tādā gadījumā darbinieki viņus pārģērbj, baro, spēlē un dzied šūpuļdziesmas.
Leļļu klubi
Pārejot pie aizvien dīvainākajām aktivitātēm Japānā, jāpiemin leļļu klubi (angļ. doll clubs), kas arī parādījās kā apdomīgs veids, kā apiet likumu, kas aizliedz prostitūciju. Šajos klubos klienti pērk privātu laiku ar lelli. Jā, tieši ar lelli.
Izrādās, ka seksa lelles valstī ir diezgan populāras - tās sver apmēram tikpat, cik īsts cilvēks. Klienti var izvēlēties izskatu atbilstoši savām individuālajām vēlmēm - mainīt matus, acis, apģērbu un dažkārt pat “dzimumorgānus”.
Citas dīvainības
Būtu grūti uzskaitīt visas vietas un pakalpojumus ar erotisku piesitienu Uzlecošās saules zemē. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Piemēram, “No-pants shabu” (latv. bez biksēm) aprīkotie restorāni, kur viesmīles apkalpo klientus īsos svārciņos un bez apakšbiksītēm. Dažos restorānos ir stikla grīdas, un viesmīles par 100 eiro lielu dzeramnaudu var noliekties.
Vēl viens ēstuves veids - “Kaitzenzushi kuabakura” - ir ātrās ēdināšanas restorāns, kurā var ne tikai ēst suši, bet arī par papildu samaksu pieskarties viesmīles “Yamame desu” (latv. foreļu dāma) krūtīm.
Vēl viens pakalpojums, ko gandrīz uzskata par “ātrās ēdināšanas” seksa pakalpojumu, ir estētiskie saloni. Tie piedāvā ātrus un lētus intīmos pakalpojumus, kurus parasti sniedz ārzemnieki. Populārākais pakalpojums - prostatas masāža.
Ir grūti skaidri novērtēt visu Japānas apskates objektu un pakalpojumu klāstu - tā ir gan aizraujoša, gan nedaudz mulsinoša. Taču tādi ir arī cilvēki ar savām fantāzijām, tāpēc varbūt ir lieliski, ka ir vietas, kur pieaudzis vīrietis var uz brīdi spēlēties kā bērns vai piepildīt fantāziju par seksu ar lelli.
Tomēr pastāv jautājums par darba ņēmēju drošību, jo īpaši ņemot vērā to, ka, lai gan prostitūcija ir nelikumīga, ir daudz veidu, kā to apiet. Ja teorētiski vieta, kur tiek sniegti vieni vai otri pakalpojumi, netiek pakļauta policijas uzmanībai, jo tās darbība tiek uzskatīta par caurspīdīgu, pastāv daudz lielāka vardarbības iespējamība. Vienīgais veids, kā samazināt seksuālās ekspluatēšanas risku, ir dekriminalizēt prostitūciju, kas ļautu strādājošajiem vērsties pēc palīdzības vardarbības gadījumā, nebaidoties, ka viņi tiks sodīti.
Raksta autors: @paleistuves
“Rakstot un veidojot tekstus, ļauj man runāt par to, kā es dzīvoju, ko redzu sev apkārt un kas man rūp. Liela daļa no manas interešu jomas ir cilvēka seksualitāte un attiecības, seksualitāte un dzimumu stereotipi, kas joprojām ir tik ļoti izplatīti mūsu sabiedrībā. Tāpēc es vēlos par to runāt bez aizspriedumiem un bailēm. Es arī publicēju savā Instagram kontā “Paleistuvės”, kas radās no vēlmes runāt par “sex work” industriju un manu striptīzdejotājas pieredzi”.